Vectēva stāsts

Pagājušā gadsimta 45. gadā represētā Elmāra Sīļa atmiņu stāstījums par sāpju un ciešanu ceļu 15 000 km garumā no Jelgavas uz Kolimas nometnēm un atkal atgriežoties mājup, turpinot garīgo darbu Kristus druvā.

„Grāmata ir viena no izcilākajām laikmeta liecībām. Drīz būs pagājuši“ vairāk kā „70 gadi, kopš ļaunuma tvans pārpludināja Latvijas laukus un pilsētas. Daļa šīs zemes iedzīvotāju apreiba ar komunisma ideoloģiju un iesaistījās noziedzībās. Citus bezdievīgā vara pakļāva verdzībai un mocekļu nāvei ilgstošā nomērdēšanas procesā.

Elmārs Sīlis dod vārdu tūkstošiem mirušo — tiem, kuru šodien Latvijā trūkst, lai veidotu taisnīgi tiesisku valsti. Kamēr mirušie klusē, tikmēr valda meli un zagšana augstākajā līmenī. Kā laikmeta liecība šī grāmata dod skaidrību tagadnes ačgārnību izcelsmei un nojautu par jaunuma mainīšanos no vienas formas citā.

Lasītājs ar justies kā autora pavadonis ikvienā lappusē atstāstīto piedzīvojumu norisēs. To ir daudz un ļoti raibas, ir daudz spriedzes. Grāmata nav garlaicīga. Atturīgā vienkāršībā autors stāsta gan par baiļu diktētiem ļaunuma kalpiem, gan par Dieva palīdzību ticīgo cilvēku gaitās.

Ar to, ka pēc pārciestām mokām bezdievīgās varas lēģeros Elmārs Sīlis tomēr vēl nododas pagrīdes darbam kristīgās literatūras sagādē, viņš praksē apliecina, ka Dieva vadībā ir iespējams arī neiespējamais. Kas to vēl nezina vai par to šaubās, lai lasa šo grāmatu.“

— Paulis Kļaviņš, LR Saeimas deputāts, politiķis un mācītājs