Skrūvšņores vēstules

"Skrūvšņores vēstules" ir "velna katehisms", tās ir pieredzējušā velna Skrūvšņores vēstules savam brāļa dēlam - jauniesācējam Vērmelim. Skrūvšņore nav kaut kāds primitīvs velna attēlojums. "sarkanās zeķbiksēs" . Viņš ir īsts angļu džentlmenis - mierīgs, vēss, pārliecināts, asprātīgs un pedantiski korekts. Viņš ir profesionālis, eksperts. Skrūvšņore zina, ka "visdrošākais ceļš uz elli ir pakāpenisks - lēzena nogāzīte, ērti staigājama, bez krasiem pagriezieniem, bez ceļa stabiem un brīdinājuma zīmēm". Un kāds viņa Aprūsējamais cilvēks, nonākot ellē, ir spiests atzīt: "Nu es redzu, ka esmu pavadījis savu dzīves lielāko daļu, nedarīdams nedz to, ko man vajadzēja darīt, nedz arī to, ko es būtu gribējis darīt." Kā iznīcināt cilvēka vēlēšanos saistīties ar Dievu vai vismaz dzīvesprieku - to Skrūvšņore savās vēstulēs mēģina iemācīt jaunajam kārdinātājam Vērmelim.