Sadraudzība ar Dievu

"Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak Kungs Ceabot! Mana dvēsele ilgojas un tvīks pēc tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam dievam." (Ps. 84:2-3)

84. psalms ir tāda cilvēka dziesma, kas pazīst sadraudzību ar Dievu un tādēļ arvien vairāk pēc tās ilgojas. Sadraudzībai ar Dievu piemīt tā īpatnība, ka cilvēks nav apmierināts ar visu, kas viņam līdz šim ir bijis un ko viņš līdz šim ir piedzīvojis, bet viņš ilgojas iegūt arvien vairāk un arvien dziļāk tajā iespiesties. Apustulis Pāvils Kristu piedzīvoja Damaskā, bet savas dzīves noslēgumā viņš filipiešiem raksta, ka viņam nav lielāku ilgu kā iegūt Kristu. Ar to viņš nepavisam negrib teikt, ka viņš Kristu vēl nav ieguvis, bet gan, ka tas, ko esmu ieguvis ir tik brīnišķīgs un skaists, ka es gribu to iegūt vēl vairāk, gribu iepazīt un piedzīvot Pestītāju arvien pilnīgāk. Tā arī 84. psalms ir tāda cilvēka dziesma, kas ilgojas pēc sadraudzības ar Dievu, jo viņš jau ir baudījis tā brīnišķo skaistmu un godību.