No kā baidās bailes

Mokošas bailes ar nosaukumu "fobija" bieži nomoka cilvēku vairāk nekā fiziskas sāpes. Tāpēc tam cilvēkam, kas cieš no fobijas, nekad nesakiet: "Tu vienkārši nebīsties!". Tas ir tas pats, kas slimam cilvēkam ar vēzi pateikt: "Tu neslimo!" Šādi vārdi nekad nepalīdzēs atbrīvoties no mokošām bailēm. šādi vārdi tikai norok, tie konstatē bezizeju.

Es ļoti baidījos atkal un atkal no jauna piedzīvot šo sasaldējošo, paralizējošo baiļu sajūtu, sajust sevi bezspēcīgu kaut kāda neredzama, bet reāli mani ietekmējoša spēka priekšā. Vienpadsmit fobiju veidi mani visādi pazemoja kopš bērnības līdz pat trīsdesmit diviem gadiem. Jau būdama sieva un māte es uzdevu sev jautājumu "Vai patiešām bailes mani nekad neatlaidīs un vai patiešām es vecumā būšu tik ļoti bailīga?"

Varbūt tā arī būtu bijis, jo bailes taču nepazīst ne robežu, ne vecumu. Ja tikai nebūtu izteikts viens nolieguma vārds "nē". Reiz es sev sacīju: "Pietiek! Man tas viss ir apnicis. Kas man jādara? Ar ko man ir jāiesāk?

Es biju nomocījusies, izmisusi, bet gatava izmaiņām! Toreiz es vēl ne visai ticēju, ka spēšu uzvarēt šajā nevienlīdzīgajā cīņā, es biju ļoti vāja. Bet Dievs deva man spēku, lai es spētu pieņemt izšķirīgu lēmumu, kas izmainīja manu dzīvi, par ko es esmu bez mēra Viņam pateicīga.

Un lūk ir pienācis laiks, kad es varu apliecināt: ir iespējams uzvarēt fobijas! Tāpat kā lieko svaru, kā apvainošanos, kā nepiedošanu. Vienkārši tev nāksies darīt to, ko tu nekad neesi darījis, aiziet tur, kur tava kāja vēl nekad nav spērusi soli, - iekļūt sava diskomforta zonā, lai to padarītu par avoksnainu zemi.

Renāte Kulakeviča

Šīs grāmatas autore, Renāte Kulakeviča, mācītāja sieva un četru bērnu māte, dalās savā pieredzē par dziedināšanu un atbrīvošanu no vienpadsmit fobijām, kas viņu mocīja kopš bērnības līdz trīsdesmit diviem gadiem.