Es izdzīvoju Rumbulā

Frīdas Mihelsones grāmata “Es izdzīvoju Rumbulā” ir ebrejietes Frīdas Mihelsones (dzimusi Jaungulbenē, uzaugusi Varakļānos, pirms kara dzīvojusi Rīgā) atmiņas. Viņa izdzīvoja pēc ebreju masveida slepkavošanas Rumbulā 1941.gada 8.decembrī. 60-tajos gados viņa uzrakstīja atmiņas par piedzīvotajām šausmām, bet Dāvids Zilbermans literāri apstrādāja un iztulkoja no jidiša uz krievu valodu. 1971. gadā rokraksts nokļūst Izraēlā, un pēc dažiem gadiem grāmata “Es izdzīvoju Rumbulā” nāk klajā. 70-to gadu beigās grāmata tika iztulkota angļu valodā un kopš tā laika ir viena no klasiskajām un lasītākajām holokaustam veltītajām grāmatām.

Frīda Mihelsone (dz. Fride; 1906-1986) ir dzimusi Jaungulbenē, uzaugusi Varakļānos, bet trīsdesmitajos gados apmetusies uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par šuvēju-modelētāju. 1941. gadā Frīda tika ieslodzīta Rīgas geto. Ebreju masveida slepkavošanas akcijā Rumbulā 1941. gada 8. decembrī viņai izdevās izglābties, paslēpjoties zem apavu kaudzes. Trīs gadus Frīda slēpās mežos un pie cilvēkiem, kuri viņai palīdzēja izdzīvot.

Pēc kara Frīda aprecējās ar Mordehaju Mihelsonu, laulībā piedzima divi dēli. 1950. gadā Mordehaju nepatiesi apsūdzēja un izsūtīja uz Sibīriju. 1971. gadā Frīda ar bērniem pārcēlās uz dzīvi Izraēlā.

Priekšvārds pirmizdevumam latviešu valodā šis grāmatas iznākšanu beidzot piepildījies izcilā latviešu vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa novēlējums, lai Frīdas Mihelsones atmiņu stāsts nonāktu ari līdz latviešu lasītājam. Frīdas vēstījuma ceļš līdz latviešiem bijis loti ilgs, taču paldies Dievam, gadi, kas pagājuši kopš viņas atmiņu iepriekšējiem izdevumiem dažādās valodās nekādi nav mazinājuši to nozīmi.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas jau aizritējis vairāk 20 gadu un izaugusi jauna paaudze. Ко viņai izsaka vārds "Rumbula", datumi "1941. gada 30. novembris un 1941. gada 8. decembris"? Kāpēc vēl aizvien mūsu sabiedrības absolūtais vairākums gandrīz nekо nezina par ebreju masu slepkavībām Rumbulā un daudzās citās Latvijas vietās Otrā pasaules kara laikā? Kāpēc laiku pa laikam publiskajā telpā atkal un atkal izskan klaji antisemītiski izdomājumi un mīti?

Protams, nekādā gadījumā nevar apgalvot, ka Holokausta noziegumu izpētē nekas nebūtu darīts. Angļu un latviešu valodā iznākusi A. Ezergaiļa monogrāfija (tā gan pagaidām ir vienīgais apkopojošais pētījums par Holokaustu Latvijā), liels darbs veikts Latvijas Vēsturnieku komisijas darbības ietvaros. Taču šis veikums tā ari palicis zināms vien šauram pašu pētnieku un vēstures interesentu lokam.

Tagad lai mūs uzrunā Frīdas atmiņas, kas ir vienkārša cilvēka dzīves stāsts. Frīda vēlējās to pašu, ko lielākais vairākums normālu ikdienas dzīvi un laimi sev tuvu un labi pazīstamu cilvēku lokā. Taču pasaules politikas dzirnavas, kuru pagriezienos viņa nebija ņēmusi dalību, ierāva atmiņas stāsta varoni visu sakropļojošā atvarā. Nekas nežēlīgajā notikumu gaitā neļāva cerēt, ka Frīda paliks dzīva taču viņa, pateicoties savai apķērībai un izdzīvošanas prasmei, bet brīžiem pat augstāku spēku līdzdalībai pārspēja visus "pret" un sagaidīja atbrīvošanu.

Frīdas atmiņas ir ne tikai stāsts par viņas brīnumaino izglābšanos no Rumbulas slepkavības bedrēm, bet arī skaudri patiesa liecība par visdrausmīgāko noziegumu, kas jelkad noticis uz Latvijas zemes. Vispirms tas ir aicinājums uz cilvēcību; apliecinājums īstas ticības un sirdsapziņas spēkam, kas mita pašā Frīdā un viņas glābējos. Kad lasīsim šo grāmatu, neaizmirsīsim, ka Rumbulas bedres no slepkavu lodēm mira mūsu Latvijas pilsoņi, viņu vidū arī daudz nesen dzimušu bērnu, kuriem tā arī nebija lemts uzaugt un kļūt par dažādu profesiju pārstāvjiem, ar kuriem šodien varētu lepoties, būt bagātāka; gudrāka un laimīgāka mūsu Latvija.

Frīdas liktenis ir vēl viens atgādinājums par seno gudrību, ka ļaunums iestājas tad, ja labi cilvēki nedara pietiekami daudz. Mums jācenšas visiem kopā uzturēt pasauli tādā kārtībā, lai nekas Holokaustam līdzīgs tajā vairs neatgrieztos.

Dzintars Ērglis, Dr. hist., LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks
Arturs Žvinklis LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks