Baznīca staļinisma žnaugos

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca padomju okupācijas laikā no 1944. līdz 1950. gadam.

No grāmatas priekšvārda -
Somu teologa un vēsturnieka Jouko Talonena pētījuma izdošana grāmatā ir izcils notikums ļoti panīkušajā Latvijas Baznīcas vēstures pētniecības laukā. Pētījums apskata notikumus Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dzīvē Staļina valdīšanas laikā. Viena no komunistiskās ideoloģijas prioritātēm bija Baznīcas iznīcināšana.

Latvijā jeb Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā komunistiskās okupācijas režīms kā savu ienaidnieku Nr.1 definēja tieši Evaņģēliski luterisko baznīcu, jo tā tika uzskatīta par “tautas baznīcu” un pēc būtības tāda arī bija. Grāmatā apskatītajā posmā tika sākts Baznīcas “laušanas” process. Līdz ar to skaidri var redzēt ļaunās varas darbības metodes un stilu. Konkrētos piemēros redzams, kā tiek liekts ticīgu cilvēku gars un padarītas bailīgas daudzu dvēseles; kā tiek stimulēts cilvēku ļaunums, ārdīta savstarpēja uzticība. Tā kā ļaunums visos laikos darbojas samērā līdzīgi un diemžēl sekmīgi, tad kristīgs cilvēks, iedziļinoties somu zinātnieka pētījumā, var uzzināt par nesenās, bet arī jau pusaizmirstās vēstures notikumiem, kā arī gūt garīgu izpratni.

Ļoti nozīmīga ir darba augstvērtīgā zinātniskā kvalitāte, kāda pēdējo gadu grāmatās reti atrodama. Tas stimulē potenciālos Latvijas Baznīcas pētniekus un uzliek viņu darbiem augstus zinātniskās kvalitātes kritērijus. Tādēļ patiesi jāsaka īpašs paldies somu zinātniekam, jo šis pēckara Latvijā ir neapšaubāmi zinātniski augstvērtīgākais oriģinālpētījums Latvijas Baznīcas vēsturē. Latviešu tulkojumā zinātniskās piezīmes diemžēl nav iekļautas un interesentiem tās meklējamas Latvijas bibliotēkās grāmatas oriģināltekstā angļu valodā.

Grāmata ir nozīmīga ar to, ka pievērš uzmanību jaunajai paaudzei nezināmajam un vecākajām paaudzēm jau psiholoģiski tālajam okupācijas laikmetam Latvijā un mūsu Baznīcas dzīvei tajā. Ir svarīgi, ka lielākā daļa līdzšinējās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēstures ir veidojusies tieši valsts okupācijas apstākļos.

Lai izprastu daudzus jaunāko laiku Baznīcas notikumus, ir būtiski zināt un saprast padomju laiku reliģiskās dzīves realitātes.

Neapstrīdama darba vērtība ir tā, ka vārdā nosaukti un aprakstīti cilvēki, kuri ir mūsu Baznīcas lepnums un svētība. Tie, kuri savu ticības stāju saglabāja nešaubīgu mainīgajā pasaules kārtībā un neizmainīja to pret varas Jūdasa grašiem. Autoram ir labi izdevies parādīt, kā un kāpēc Baznīcas vadība izdzīvošanas dēļ bija spiesta piekopt viltīgu izdabāšanas un liekulības politiku attiecībās ar valdošo politisko spēku.

Kopumā somu zinātnieka un mūsu Baznīcas drauga Jouko Talonena grāmatu varam pieņemt un uzskatīt kā Dieva dāvanu un arī pamudinājumu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pirmkārt, tāpēc, ka latviešu luterāņi pagaidām ir pagalam kūtri savas Baznīcas likteņgaitu apzināšanā, īpaši zinātniski kvalitatīvā izpausmē.

Otrkārt, šis zinātniskais pētījums atgādina, ka pie dzīvās Dieva draudzes celšanas latviešu tautā, kas ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas kalpošanas uzdevums, nav atmetams, bet ir ļoti nozīmīgs arī intelektuālās kalpošanas aspekts. Proti, gūt atziņu un liecināt par to, kā Dieva Gars cauri laikiem ir vadījis savu draudzi, to uzturējis, sargājis un atjaunojis, citiem vārdiem, kā caur Evaņģēliski luterisko baznīcu pie latviešu tautas ir nākusi Dieva svētība.

Lai Dievs dāvā lasītājiem vērtīgu un svētīgu laiku, lasot šo interesanto un vērtīgo grāmatu!
Gundars Ceipe