Bauslības un evaņģēlija noslēpumi

Bez pareizas izpratnes un izšķiršanas starp Bauslību un Evaņģēliju, visa Bībele paliek nesaprotama un tumša. Arī Dieva darbi paliek miglā tīti. Rozeniuss, soli pa solim šajā grāmatā aplūko visus desmit baušļus un visus Tēvreizes lūgumus Bauslības un Evaņģēlija kontekstā. Labs materiāls Bībeles stundām draudzēs, grāmatu lasītāju klubos. Vēl viens palīgs mācītājam, gatavojoties iesvētes stundai.

---

Karla Frederika Vislofa priekšvārds
Jau jaunībā K. O. Rozeniuss tika saukts par “mazo Luteru”, un tāds viņš ir palicis arī vēlākajām paaudzēm. Apzīmējums nenāk tikai no tā, ka Mārtiņa Lutera raksti un jo sevišķi komentārs par Vēstuli galatiešiem, bija vismīļākā Karla Rozeniusa lasāmviela, bet, pirmkārt, tāpēc, ka viņam bija tā pati skaidrā saprašana par Evaņģēliju un viņš to sludināja gan savas dzīves laikā, gan arī vēl šodien caur savām grāmatām.

Pēdējās paaudzēs Dieva valstības celšanai Zviedrijā neviens nav bijis tik nozīmīgs kā Karls Olofs Rozeniuss. Arī Norvēģijā viņa nozīme ir nepārskatāma, un norvēģu kristieši ir milzīgi parādnieki par skaidro Evaņģēlija izpratni, ko Rozeniuss ir devis. Tieši šī iemesla dēļ ir ļoti vērtīgi un tas ir šīs grāmatas mērķis, lai kristieši Norvēģijā iepazītos ar šī vīra dzīvi un darbiem.

Rozeniusa biogrāfija izdota zviedru valodā, bet tagad nāk klajā arī norvēģu valodā. Pirmoreiz tā iznāca K. O. Rozeniusa nāves gadā (1868).

Grāmatas sastādītājs palicis anonīms, bet īstās biogrāfijas autores ir Amija Moberga
(Amy Moberg) un Lina Sandela (Lina Sandell). Amija bija Rozeniusa sekretāre, Lina – tuva ticības māsa, kas sadarbojās ar Rozeniusu. Tāpēc viņām bija vislabākie nosacījumi, lai plaši un pareizi aprakstītu savu garīgo tēvu un vadītāju. Galveni avoti ir vēstules, kas savāktas no daudzām vietām, īpaši Zviedrijas, Somijas un Anglijas. Mums ir iespēja iepazīt īstus avotus, kur varam redzēt cīņu, kāda lielajam Dieva kalpam bija jāizcīna daudzās frontēs.

Pretinieku bija leģions – gan valsts varas pārstāvji un valsts baznīcas mācītāji, no vienas puses; gan antinomisti un cilvēki bez saprašanas par baznīcas struktūru un teoloģiju, no otras puses. Arī šajā ziņā Rozeniuss bija “mazais M. Luters”. Ir iespaidīgi redzēt viņa garīgo izturību, kā arī to, cik stipri viņš balstījās uz evaņģēliski luteriskās ticības pamata. Šādā veidā viņš stāvēja nelokams cauri visām cīņām. Tas viņam deva stipro un dziļo saprašanu par nepelnīto žēlastību, tas saglabāja viņu pazemībā, tas padarīja viņu par sludinātāju un dvēseļu kopēju skumīgajiem. Viņš palīdzēja tūkstošiem sagūstītu dvēseļu atrast brīvību un mieru.

Reiz viens no draugiem jautājis Mārtiņam Luteram, kā viņš tik precīzi var runāt par drauga dvēseles stāvokli. To es esmu mācījies no savas garīgās cīņas, – M. Luters atbildējis. Tas pats attiecināms uz K. O. Rozeniusu. Kādreiz Karls teicis savai mātei, ka vēlas būt lasītāju lasītājs(par lasītājiem toreiz sauca tos, kuri lasīja Mārtiņa Lutera sprediķus un meklēja tajos dziļāku garīgo atspaidu). Tā notika, un tāds K. O. Rozeniuss arī paliek mūsdienu lasītajiem.