Azusa iela

Pēdējās lielās Vasarsvētku atmodas 1905 - 2006.g. apraksts un mācība nākotnei.

Lielā Azusas ielas atmoda 1900. gadu sākumā iesākās mazā pamestā noliktavā, kur uz tukšām naglu kastēm bija uzlikti nevēlēti dēļi. No šīs vienkāršās vietas izcēlās spēcīga Dieva kustība, kas pārgāja pāri visai zemei un izpletās pasaulē. Vai šodien iespējams piedzīvot šādu dzīvi izmainošu atmodu?

....mēs varam turēties pie savām mācībām un meklēt savus piedzīvojumus bez Kristus. Daudzi vēlas iegūt spēku no kādas mistiskas baterijas, ko citi ieliek viņu rokās, lai darītu brīnumus un miesīgus šovus, tā izraisot ažiotāžu un pievelkot sev ļaužu uzmanību, tajā pašā laikā aplaupot Kristu un piesavinoties Viņa godību sev.

Vislielākā mūsdienu kristiešu vajadzība, šķiet, ir tāda, lai īstenie Kristus sekotāji tiek darīti pazemīgi un paļāvīgi Jēzum. Arī reliģiozais entuziasms darbojas un rada savus augļus. Arī cilvēka gars darbojas un atbrīvo reliģiozo garu. Bet mums ir jāietveras mūsu īstenajam Burtam - mūsu Kungam. Viņš vienīgais spēj izglābt. Cilvēku uzmanībai pirmkārt ir jāpievēršas Viņam. Patieso Vasarsvētku atdzimšana radīs varenu pārliecību par grēku un liks pievērsties Dievam.

Bet viltus manifestācijas rada tikai aizrautību, aizmiršanos, sajūsmu un brīnumu tieksmi. Grēkam un sevis paša vadītai dzīvei šīs lietas nespēj kaitēt. Katrs darbs, kas paaugstina Svēto Garu vai dāvanas, to visu nostādot virs Jēzus, pārvērtīsies fanātismā. Savukārt, tas, kas mūs aicina paaugstināt un mīlēt Jēzu, ir drošs un labs. Šīs divas pozīcijas graujoši iedarbojas viena uz otru. Svētais Gars nes lielu apgaismību, bet vienmēr pievēršas Jēzum un mums atklāj Viņa prātu....

---

Es ierados Losandželosā, Kalifornijā, 1904.gada 22.decembrī ar savu sievu un divām mūsu meitām. Mazā Estere, mūsu vecākais bērns, kam tajā laikā bija trīs gadi, raustījās konvulsijās un 7.janvārī 4:00 no rīta aizgāja, lai būtu ar Jēzu mūžīgi. Mazajai "ķēniņienei Esterei" acīmredzot bija paredzēts dzīvot "tādam laikam kā šis" (Esteres 4:14).

Ar asiņainu sirdi stāvot blakus mazajam zārciņam, es lūdzu Dievu, lai mana dzīve atjaunotos Dieva kalpošanai. Nāves tuvumā atrodoties, mūžības jautājumi kļūst pavisam reāli. Apsolīju pāri palikušo dzīvi vadīt pilnīgi Viņa pakļautībā. Viņš ar mani noslēdza jaunu derību. Tad es lūdzu Viņu man cik ātri vien iespējams atvērt kalpošanai durvis- tā, lai mans bēdu laiks ātri aizmirstos.

Tikai nedēļu pēc mazās Esteres aiziešanas es sāku divreiz dienā sludināt Penielas misijā Pasadenā. Lai gan dvēseles tika izglābtas katru mēnesi, kad Penielas misijā tika noturētas evaņģelizācijas sapulces, vislielākā uzvara tika gūta, kad redzējām jaunu cilvēku grupas garīgo izaugsmi, kas to apmeklēja regulāri. Šie ļaudis visi saņēma tā Kunga aicinājumu savas nākotnes kalpošanai.

8.aprīlī es dzirdēju F.B.Meijeru no Londonas. Viņš stāstīja par lielu atmodu, kas notiek Velsā, ko tikko kā bija apmeklējis. Viņš bija saticies ar Evanu Robertu. Kā mana dvēsele slāpa to dzirdēt, jo par šo atmodu jau biju kaut ko lasījis nedaudz agrāk! Tieši šajā vietā un šajā brīdī es atdevos Dievam. Apsolīju Viņam, ka Viņam tiek dotas pilnas tiesības darboties caur mani, ja Viņš izvēlēsies mani lietot...