Vēstījumi - 4. grāmata

BAGĀTĪGAIS KALPS
Nesen ar smagu sirdi un daudzu rūpju nospiests es griezos lūgšanā pie tā Kunga. Es izteicu Viņam savas rūpes un vajadzības un lūdzu palīdzēt: “Ak, Kungs, visā savā mūžā es neesmu bijis tik vājš! Ar grūtībām es turpinu dzīvot un strādāt. Mans prāts ir tik noguris! Es nezinu, vai spēšu uzrakstīt vēl vienu vēstījumu. Tev ir jānāk un jāpalīdz nest šīs smagās nastas, kuras Tu man esi uzkrāvis dzīvē un kalpošanā! Man ir vajadzīgs Tavs stiprinājums un spēks. Kungs, es lūdzu, palīdzi man!”

Tad es sāku raudāt. Es biju tik izvārdzis, ka asaras burtiski izsprāga no manām acīm. Tā guļot un raudot, es domāju: “Šīm asarām ir jāaizkustina tā Kunga sirdi!” Atnāca Svētais Gars un kalpoja man - bet ne tā, kā es to biju iedomājies! Es gribēju līdzjūtību, iedrošinājumu, sapratni. Viņš arī man to visu deva, bet daudz savādākā veidā, nekā es biju... >>>