|
Fragmenti
1978. gadā īsi pirms mūsu laulībām mēs ar Dereku gulējām Fortlauderdāles pludmalē, Floridā. Es sacīju Derekam: ‘’Vai tu nelūgtu par manām kājām? Tās tik ļoti sāp’’. Viņš nekavējoties nometās ceļos, uzlika savas rokas uz manu kāju ikriem un sāka runāt uz tām:
‘’Pateicos jums, kājas. Es vēlos jums piekodināt, ka es jūs atzīstu. Jūs esat droši nesušas Rutu visur, lai arī kur viņai vajadzēja doties un tagad jūs esat viņu atnesušas pie manis. Pateicos jums, kājas!’’
Es domāju, ka tas bija neikdienišķs veids, kā nopietnam Bībeles studentam lūgt par viņa nākošo līgavu! Taču sāpes nerimās.
Vēlāk Dereks man teica, ka viņam liekoties, ka kaut ko ir noklusējis un nav pratis izteikt, jo, iespējams, es viņam kaut ko esot noslēpusi. Tad man atausa atmiņā notikums tualetē vidusskolas laikā, kad man bija 15 vai 16 gadi. Toreiz ienāca kāda cita meitene un sāka ķemmēt matus. Es toreiz vēroju viņas slaidās kājas, tad uzlūkoju savus smagos stulmus un potītes un teicu: ‘’Es ienīstu savas kājas!’’ Rezultātā es biju uzlikusi lāstu savām pašas kājām!
Dereks un es kopā salauzām šo lāstu, ko vairāk nekā 30 gadus atpakaļ es biju uzlikusi savām kājām. Es domāju, ka šim stāstam ir beigas.
Pēc deviņiem gadiem es ar ātro palīdzību tiku vesta uz slimnīcu Jeruzālemē ar trombiem abās kājās. Pulmonārs embolisms (asiņu trombs, kas virzījās uz plaušām), bija gatavs atņemt manu dzīvību. Likās, ka vēl joprojām uz manām kājām ir uzlikts lāsts vai lāsti iespējams, visai manai personai.
Kopš tā laika vairāk nekā trīs gadus esmu izmisīgi cīnījusies par savu veselību un dzīvību. Abiem no mums ar sāpēm bija jākonstatē, ka manā fiziskajā miesā bija vara pārdabiskiem spēkiem. Strādājot pie šīs grāmatas, mēs atklājām, ka katrs lāstu paveids, par ko runāts 5. nodaļā, attiecas uz mani un/vai manu ģimeni. Mana atbrīvošana no pašas uzliktajiem lāstiem bija tikai procesa iesākums. Svētais Gars atklāja senču lāstus; lāstus, kas bija sekas nodarbošanām ar okultām lietām; lāstus, kuru cēlonis bija kādi īpaši grēki; un daudz ko citu.
Visu lāstu konstatēšana un atzīšana bija gars process, bet Svētais Gars bija brīnišķīgi pacietīgs un uzmanīgs. Viņš bieži deva pārdabisku vadību caur atziņas vārdu un gudrības vārdu. Tūkstošiem kristiešu visā pasaulē par mums lūdza. Mūsu spriedums par Svēto Rakstu spēku un par mums pašiem bija ievērojami izmainījies.
Daudzas reizes es Dievam biju uzstādījusi šo jautājumu: ‘’Kāpēc Tu Derekam Prinsam esi devis sievu ar tik daudzām fiziskām problēmām un tik daudz lāstiem viņas dzīvē?’’ (Tie, kas ir lasījuši God Is a Matchmaker, atcerēsies, ka Dievs īpaši izvēlējās mani kļūt par Dereka sievu.) Es neesmu saņēmusi tiešu atbildi uz šo jautājumu, taču esmu tik pateicīga, ka Dievs paņēma mani tieši tādu, kāda biju, lai Viņam varētu piederēt visa slava un gods, mani dziedinot un atbrīvojot.
Ejot tālāk, Dereks un es varam apstiprināt: mēs esam eksperimentāli pārbaudījuši visas tās patiesības, par kurām runāts šajā grāmatā! Mana veselība vēl nav pilnīga, taču es patiešām zinu, ka man pieder Ābrahāma svētību apsolījums. Līdzīgi Ābrahāmam tas ir gājis līdzi arī visā manā dzīvē.
Mūsu lūgšana ir, lai Svētība vai lāsts: Tu vari izvēlēties! atbrīvotu tevi un citus, kuriem tu centies palīdzēt un nogādātu pilnīgā brīvībā, kas ir tavs mantojums Jēzū Kristū! <<<
|
