Svētība vai lāsts

1978. gadā īsi pirms mūsu laulībām mēs ar Dereku gulējām Fortlauderdāles pludmalē, Floridā. Es sacīju Derekam: ‘’Vai tu ne­lūg­tu par manām kājām? Tās tik ļoti sāp’’. Viņš nekavējoties no­me­tās ceļos, uzlika savas rokas uz manu kāju ikriem ­ un sāka runāt uz tām:

‘’Pa­tei­cos jums, kājas. Es vēlos jums piekodināt, ka es jūs at­zīstu. Jūs esat droši nesušas Rutu visur, lai arī kur viņai vajadzēja doties ­ un tagad jūs esat viņu atnesušas pie manis. Pateicos jums, kājas!’’

Es domāju, ka tas bija neikdienišķs veids, kā nopietnam Bī­be­les studentam lūgt par viņa nākošo līgavu! Taču sāpes nerimās.

Vēlāk Dereks man teica, ka viņam liekoties, ka kaut ko ir noklusējis un nav pratis izteikt, jo, iespējams, es viņam kaut ko esot noslēpusi. Tad man atausa atmiņā notikums tualetē vidusskolas laikā, kad man bija 15 vai... >>>