KIC Tava Izvēle
Timoteja iela 1, Rīga, LV-1050
Tālr.: 67217712, 26522675
e-pasts: infomanna.lv
19.08.22 20:56
Meklēšana

Morālā revolūcija. Kaila patiesība par seksuālajām attiecībām.

Bilde
[ palielināt ]

Veikals: šobrīd nav
Bibliotēka: ir bibliotēkā

Pircēji, kas pērk šo preci, izvēlējās arī

  • Kā audzināt bērna sirdi + rokasgrāmata vecākiem
  • Piecas nelaimes. Deivida Vilkersona 1973. gada pravietojums
  • Neērtie jautājumi
  • Tikai sievietēm. Kas jums būtu jāzina par vīriešu iekšējo dzīvi.
  • Pozitīva domāšana un apliecināšana

  • Apraksts un viedokļi

    "Seksuālās šķīstības nevainīgumu ir samaitājusi pasaule, un reliģiskie farizeji to ir iznīcinājuši. Laika gaitā seksuālo plēsoņu un pornogrāfijas darboņu uzbrukumi ir sagrozījuši mūsu paaudzes domāšanu.

    Visapkārt cilvēki cīnās, lai atbrīvotos no šīs briesmīgās verdzības. Morālā revolūcija ir kas vairāk nekā grāmata; tas ir manifests, kas mainīs mūsu laika seksuālās paradigmas, lai planēta varētu brīvi cildināt jaunavību un atkal atjaunot atbildīgu mīlestību. Šī grāmata jūs satricinās!"

    Par autoru:
    KRISS VALOTONS ir Bēteles kalpošanas skolas dibinātājs Redingā, Kalifornijas štatā, ASV. Kopā ar Bilu Džonsonu viņš vada Bēteles draudzi. Viņš ir ievērojams mācītājs un lektors, kurš ar savu vīziju un degsmi vēlas sagatavot “Elijas paaudzi” beigu laiku lielajai pļaujai. Kopā ar sievu Ketiju viņi ir skolojuši, palīdzējuši pieaugt un garīgi aprūpējuši ticīgos pravietiskajā kalpošanā, kā arī kalpošanas skolās daudzās pasaules valstīs. Kriss ir vairāku grāmatu autors.
    Fragmenti

    Bojāejas priekšvakarā
    Tā bija auksta novembra diena Atlantā. Tikko bija noslēgusies nogurdinoša konference, un es ārkārtīgi gribēju nokļūt mājās. Es tiku cauri drošības dienestam un iekāpu lidmašīnā, cerēdams starp svešiniekiem netraucēti atpūsties. Es atradu savu vietu, sakārtoju savas mantas un beidzot atlaidos krēslā. Piesprādzēdamies es silti uzsmaidīju man blakus sēdošam maza auguma pusmūža vīrietim, bet oficiāli nesasveicinājos. Viņš pastiepa roku un iepazīstināja ar sevi. Es arī nosaucu savu vārdu un cerēju, ka ar to viss beigsies. Taču izskatījās, ka vīrietim ļoti gribējās parunāties, un viņš neatlaidīgi turpināja uzdot jautājumus par manu nodarbošanos un galamērķi.

    Kad vīrietis atklāja, ka esmu mācītājs, viņš visai uzsvērti darīja man zināmu, ka ir liberāls ateists, ebreju uzņēmējs. Viņš izskatījās pārsteigts, kad es ignorēju nepārprotamo uzaicinājumu ar viņu diskutēt. Es vienkārši piekrītoši pamāju ar galvu, akceptēdams viņa nostāju. Viņš turpināja, stāstīdams, ka viņa uzņēmums ražo ortopēdiskos apavus cilvēkiem, kam ir problēmas ar pēdām, taču šī nodarbošanās nekad nav bijusi ienesīgs peļņas avots.
    “Es kādreiz esmu bijis uzņēmējdarbības konsultants,” es atbildēju cerībā, ka šis kopējais temats mazinās mūsu starpā radušos spriedzi. Viņš patiesi ļoti priecājās, ka var parunāt par savu biznesu, un, mūsu sarunai turpinoties, es sāku izklāstīt biznesa plānu, kā viņa uzņēmums varētu kļūt daudz ienesīgāks. Viņš izņēma no mapes bloknotu un sāka rakstīt piezīmes. Pēc trim stundām un desmit pierakstītām piezīmju lapām manam draugam bija sīki izstrādāts plāns, kā viņa neveiksmīgais bizness varētu nest peļņu. Viņš bija tik ļoti sajūsmināts, ka pateicībā noteikti gribēja izgatavot man kurpes pēc individuāla pasūtījuma – un tā bija visai zīmīga 2500 dolāru vērta dāvana.

    Tad notika kaut kas pilnīgi traks. Viņa sejas izteiksme pārmainījās, it kā šis vīrs tikko būtu atcerējies, ka ir liberāls ateists, un sajustos slikti, ka izturējies pret mani draudzīgi. Viņš pēkšņi jautāja: “Ko jūs domājat par abortiem?” Es varēju sajust lidmašīnā augošo spriedzi. Es noliecu galvu, saprazdams, ka mums ir ļoti atšķirīga dzīves vērtību sistēma. Tad es kādu brīdi domāju, kā atbildēt uz viņa jautājumu.
    “Jūs esat ebrejs, vai ne?” es pajautāju.
    “Jā,” viņš, it kā aizsargādamies, atbildēja. “Es jums jau teicu, ka esmu!”
    “Vai zināt, kā Hitlers pārliecināja vāciešus iznīcināt vairāk nekā sešus miljonus jūsu ebreju senču?” Vīrietis cerīgi skatījās uz mani, tāpēc es turpināju. “Hitlers pārliecināja viņus, ka ebreji nav cilvēki, un tad iznīcināja jūsu ļaudis kā žurkas.”
    Es redzēju, ka esmu piesaistījis viņa uzmanību, tādēļ turpināju. “Vai jūs saprotat, kā amerikāņi paverdzināja, mocīja un nogalināja miljoniem afrikāņu? Mēs pasludinājām, ka viņi nav cilvēki, tādējādi mūsu konstitūcija uz viņiem neattiecās, un tad mēs izturējāmies pret viņiem sliktāk nekā pret dzīvniekiem.”
    “Un kā ar Amerikas kontinenta pamatiedzīvotājiem?” es neatlaidīgi turpināju. “Vai varat iedomāties, kā mēs panācām, ka indiāņus medīja kā savvaļas dzīvniekus, izdzina no viņu zemēm, nodedzināja viņu ciemus, izvaroja viņu sievietes un noslaktēja viņu bērnus? Vai jums ir kaut mazākā sajēga, kā parastus cilvēkus var padarīt par nežēlīgiem slepkavām?”
    Kamēr es formulēju savu domu, mans ebreju draugs bija kluss un viņa acis bija asaru pilnas. “Mēs likām cilvēkiem noticēt, ka Amerikas pamatiedzīvotāji ir savvaļas mežoņi, nevis īsti cilvēki. Tad mēs bez sirdsapziņas pārmetumiem par izdarītajām ļaundarībām varējām izturēties pret viņiem rupji un nežēlīgi! Vai tagad jūs saprotat, kā mēs esam pārliecinājuši mātes nogalināt savus bērniņus? Mēs izmantojām vārdu auglis, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “atvase, pēcnācējs”, un piešķīrām tam jaunu definīciju, lai pierādītu, ka nedzimis bērniņš nav cilvēks. Mātēm mēs pateicām: “Tas, kas ir jūsu klēpī, nav īsts bērniņš; tas ir auglis, audi, kas dažas sekundes pirms izkļūšanas no dzemdes pārtop par cilvēcisku būtni.” Tādējādi mēs varējām apgalvot, ka tikai viens cilvēks ir tiesīgs lemt par aborta izdarīšanu, un tad pārliecinājām mātes, ka sievietēm ir tiesības atbrīvoties no embrionālajiem audiem, proti, pārtraukt sava bērniņa dzīvības procesu. Mūsu konstitūcija nespēj aizstāvēt nedzimušos, jo viņi nav īsti cilvēki. Viņi ir tikai nedzīvas audu piciņas.”
    Tagad pār viņa vaigiem ritēja asaras. Es ieskatījos viņam acīs un teicu: “Jūsu tautieši, Amerikas pamatiedzīvotāji un afroamerikāņi varētu kļūt par dižākajiem nedzimušo aizstāvjiem visā pasaulē. Galu galā jūs zināt, kā tas ir, kad sabiedrība maina jūsu statusu, lai pēc tam varētu jūs iznīcināt kā rasi. Taču ironiski ir tas, ka šajā valstī augstākais abortu skaits ir novērojams tieši jūsu rases pārstāvēm! Kāds joprojām cenšas iznīdēt jūsu tautu, un jūs to pat nenojaušat. Vārdi ir mainīti, bet sižets ir palicis tas pats!”
    Beidzot viņš to vairs nespēja izturēt. Viņš izsaucās: “Es nekad iepriekš neesmu neko tamlīdzīgu dzirdējis! Es esmu kopā ar nepareizajiem cilvēkiem. Mani ir vazājuši aiz deguna!” <<<

    Kur tas viss sākās
    1987. gadā Trinitijas apgabala probācijas departaments lūdza mani vadīt mūsu apgabala probācijas programmā iesaistīto bērnu grupu. Divas reizes nedēļā triju mēnešu garumā man būtu jābūt ar viņiem, kamēr departaments strādāja ar jauniešu vecākiem.

    Sapratu, ka esmu pilnīgi nesagatavots, lai strādātu ar šiem bērniem. Jau pirmajā vakarā manā uzraudzībā bija 37 vidusskolēni, kas vairāk kā divas stundas kopā spēlēja volejbolu vai basketbolu. Toreiz izšķīru piecus dažādus kautiņus. Vēl es atklāju, ka šiem pusaudžiem nav nekādas morāles. Viņu dzīvēs neviens nebija ielicis nekādas pamatzināšanas par to, kā vajadzētu uzvesties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Tas bija šausmīgs un biedējošs sākums.

    Beidzot pienāca puslaiks. Visi bērni apsēdās uz parka soliem ļodzīgajā metāla konstrukciju sporta zālē. Kamēr viņi tur tādi dusmīgi un nepacietīgi sēdēja, gaidīdami, kad atsāksies spēles, es dalījos ar Līdzību par gredzenu, ko tajā vakarā, dodoties uz sporta zāli, man bija devis Tas Kungs (to atstāstu 1.nodaļā). Es biju tik ļoti satraucies, ka knapi spēju parunāt; bet, kamēr es stāstīju līdzību, viņu nepacietība lēnām izgaroja, atklājot ievainotas un izsalkušas sirdis.

    Neviens nekad nespētu iedomāties, ka šie jaunie cilvēki alka uzzināt patiesību par savu seksualitāti. Ārēji viņi bija spēcīgi un rupji. Spēlējot basketbolu, viņi tvarstīja viens otru aiz kājstarpēm un apsaukājās ar visneķītrākajiem lamu vārdiem, kādus vien var iedomāties. Bet, kad es dalījos ar stāstu, viņi visi sāka raudāt. Sākumā viņi bija apmulsuši un centās noslēpt savas asaras, bet, stāstam turpinoties, daudzi no viņiem jau raudāja atklāti. Viņu reakcija mani ļoti aizkustināja. Kad savu stāstāmo biju beidzis, viņi vienkārši sēdēja pilnīgā klusumā. Mēs visi varējām sajust tādu kā pārdabisku bijību. Pār mums kā neredzama sega bija pārklājies svēts klusums." (Kriss Valotons) <<<

    Produkta informācija

    Autors(i): Kriss Valotons, Džeisons Valotons
    Izdevniecība: Tēva Mantojums
    Valodas: Latviešu
    Vākojums: mīkstie vāki
    Lappuses: 187
    Publikācijas datums: 2011
    Size, cm (width, height): 9.99 x 9.99
    ISBN: Z845493491
    Kategorijas

    Latviešu
    Grāmatnīca / Grāmatas
    BibliotēkaK / GrāmatasK+
    Tēmas / Pirmslaulību attiecības
    Komentāri uz Manna.lv

    Atstājiet Jūsu komentāru!
    Permalink

    http://www.manna.lv/item/Z845493491.html
    Mana Manna.lv | Rakstiet mums | Notikumi | Pievienot notikumu | Raksti | Palidzība | Lapas karte

     



    © KIC Tava Izvēle 2008-2022
    KIC Tava Izvēle Timoteja iela 1, Rīga, LV-1050
    Tālr.: 67217712, 26522675, Fakss: 67217712, e-pasts: infomanna.lv
    Izstrāde un atbalsts: Amizante