KIC Tava Izvēle
Timoteja iela 1, Rīga, LV-1050
Tālr.: 67217712, 26522675
e-pasts: infomanna.lv
17.01.22 06:21
Meklēšana

Cilvēku spitālība un to šķīstīšanas likums

Bilde
[ palielināt ]
Manna.lv cena: 1,75 EUR

Veikals: tiek izsūtīta 1-3 darba dienu laikā
Bibliotēka: ir bibliotēkā

 
Pircēji, kas pērk šo preci, izvēlējās arī

  • Personības izolēšanās un sašķelšanās un citas prātā kontroles un ļaunprātīgas izmantošanas tēmas
  • Tie, kas liekuļo
  • Lūgšana par valdībām un savu tautu
  • Patiesība par velnu
  • Tie, kas tevi atstāj
  • Laulības Derība

  • Apraksts un viedokļi

    Spitālība ir visbriesmīgākā un vispretīgākā no visām Bībelē aprakstītām slimībām - tā ir lēna, mokoša tās skartā cilvēka nāve. Spitālības skartie locekļi palēnām atmirst laikā, kad slimnieks vēl turpina dzīvot. Slimības sākumu var tēlaini salīdzināt ar mazu grēku, kurš iekļūst cilvēka sirdī. Mazs, bet ļauns iesākums neizsauc satraukumu. Mēs lasām, ka iesākumā tas izpaužas kā balts plankums. Spitālība tāpat kā grēks iesākumā neizraisa nekādu briesmīgu iespaidu, kaut gan patiesībā tajā slēpjas nāve, jo spitālība cilvēku noved nāvē. Un sods par grēku ir nāve.
    Fragmenti

    2.nodaļa - Viscaur spitālības pārklāts
    „Spitālības slimība caur ādu laužas uz āru tā, ka beidzot spitālība sāk pārņemt ādu. Tas notiek, iesākot ar viņa galvu, līdz pat kājām un pārņem visu ķermeni, cik tālu to redz viņa Augstais priesteris. Lūk, Priesteris redz, ka spitālība sāk pārklāt visu viņa miesu. Tagad cilvēks ar šo slimību ir jāatzīst par nešķīstu, jo viņš ir kļuvis no tās balts” (3.Moz.13:12–13).

    Mēs šeit sastopam vienu no visneparastākajām un tanī pašā laikā vienu no visbrīnišķīgākajām ārstējošām diagnozēm. Dažus mēnešus vai gadus atpakaļ pie kāda priestera atveda cilvēku, kad uz viņa miesas bija radies neliels uztūkums, ēde kā balts plankums. Priesteris to pasludināja par nešķīstu. Viņam vajadzēja atstāt nometni un dzīvot vientulībā. Bet šodien viņš viss ir pārklāts ar spitālību kā sniegs, un ko saka vietējais priesteris? „Viņš ir šķīsts.” Ko tas var nozīmēt? Šeit iet runa par bojā ejošu grēcinieku, kurš nespēj pateikt nevienu vārdu sevis attaisnošanas labā. Evaņģēlijos redzam daudzus garīgi spitālīgos, kuri ir viscaur pārklāti ar grēka ēdi.

    Atcerēsimies kaut vai notikumu ar burvi Sīmani (Lūk. 5:12–13). Šeit viņš pirmo reizi sevi ierauga pareizajā gaismā, ka viss ir pārklāts ar spitālību. Paklausīsimies, ko viņš saka Jēzum: „Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks” (vai pilns grēka). Glāzē, kura ir līdz malām piepildīta ar ūdeni, nav vairs nekam citam vietas. Arī pilnīgi sabojāta grēcinieka sirdī nav vairs vietas priekš kaut kā laba. Tāds savā laikā bija ap. Pēteris.

    12.p. šajā pašā nodaļā ir teikts: „Un notika, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi: tad viens viscaur spitālīgs cilvēks, Jēzu ieraudzījis, nometās Viņa priekšā uz sava vaiga, Viņu lūdza un sacīja: „Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: „Es gribu, topi šķīsts.” Nevienam cilvēkam, pārklātam ar grēka spitālību, nav ilgi jāgaida uz šķīstīšanu. Mūsu Pestītājs un Augstais priesteris taisni tāpēc ir nācis, lai kļūtu par tavu Dziedinātāju un tavu Atbrīvotāju.

    Paklausieties, ko saka ļaundaris pie krusta: „Mums gan pareizi notiek, jo mēs dabūjam, ko esam pelnījuši ar saviem darbiem” (Lūk.23:41). Viņš tanī pašā dienā iegāja paradīzē ar savu Glābēju un savu Kungu. Un kas notika ar pazudušo dēlu? „Es esmu grēkojis pret Debesīm un pret tevi.” Viņš nožēlo, un tanī pat mirklī Tēvs ar piedošanas gatavību izpleš savas rokas pret savu dēlu apkampienam” (Lūk.15:18).

    Vēl uzklausīsim, ko saka muitnieks: „Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs!” (Lūk.18:13) Un viņš devās uz savu namu attaisnots.
    Ko šajā sakarībā saka ap. Pāvils? „Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs” (Rom.7:18).
    Bet patriarhs Ījabs paziņo: „Esmu visai niecīgs, kā lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz savu muti” (Īj.40:4). Vēlak viņš vēl piemetina: „Tāpēc es atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, uzskatot sevi par vainīgu, un nožēloju savu rīcību, sēdēdams pīšļos un pelnos” (Īj.42:6).

    Šī pati jēga ir saskatāma pravieša Jesajas vārdos: „Vai man! Man ir jāiet bojā, jo es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām” (Jes.6:5). Un viņš sadzirdēja eņģeļa atbildi: „Tavs noziegums ir izdeldēts un tavi grēki piedoti” (Jes.6:7), lai viņš saņemtu glābšanu.

    Visi šie ļaudis gāja pa vienu un to pašu ceļu. Viņi visi ieraudzīja, ka ir ne tikai nešķīsti, bet pārklāti ar spitālību no galvas virsas līdz kāju papēžiem un ka neviens no viņiem nevar ar labiem darbiem nopelnīt sev glābšanu. Visi liecina, ka „nav, kas labu dara, nav it neviena.” Vai tiešām tu, dārgais lasītāj, esi vienīgais izņēmums no vispārējā cilvēces stāvokļa? Visi augstāk minētie ļaudis bija pazuduši ar elli kā savas nākamās dzīves perspektīvu. Taču tie sevi atzina par pazudušiem grēciniekiem un tika izglābti. Seko arī tu viņu dzīves piemēram, un arī tu saņemsi piedošanu un šķīstīšanu.

    Svētīgs ir tas cilvēks, par kuru ir rakstīts Ījaba grāmatā. „Viņš raudzīsies uz cilvēkiem un sacīs: „Es biju grēkojis, jo kļūdījos taisnības apziņā, bet tas man nav pieskaitīts par ļaunu. Viņš izglāba manu dvēseli no kapa, un mana dzīvība tagad redz gaismu” (Īj.33:27–28). Neskaitāmo pulku vidū, kuri aizsniegs Debesis, nebūs neviena cilvēka, kurš teiktu: „Es nekad neesmu grēkojis, bet šo svētlaimi esmu izpelnījies ar saviem labajiem darbiem.” „Izglābtie mūžībā godinās brīnišķīgo Dieva mīlestību, kura reiz ir nesusi pazudušajiem grēciniekiem atbrīvošanu no grēku spitālības un tās sekām.

    Griezies tūlīt pat pie Viņa! Nāc tāds, kāds tu esi, pie visžēlsirdīgākā Priestera. Viņš tevi aicina un gaida. „Tad nāciet un tiesāsimies. Ja jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tie kļūs balti kā sniegs. Un ja tie būtu kā purpurs, tie kļūs balti kā vilna” (Jes.1:18). Viņš zina, ka tu esi viscaur pārklāts ar grēka spitālību, bet Viņš ar cerībām gaida uz tavu atzīšanos. Vai tu to vēlies? Ja jā, tad tu tiksi šķīstīts un tev būs piedots; tad miers un svētība būs tava daļa.

    Tālāk lasām: „Tiklīdz kādā dienā viņam uzmetas lieka gaļa (lieki audi), tad tas tūdaļ ir pasludināms par nešķīstu” (3.Moz.13:14–15). Līdzko Priesteris ierauga lieko izaugumu, tas tūlīt atzīst slimnieku par nešķīstu, jo lieks uzaugums pats par sevi ir nešķīsts – arī tā ir spitālība. Šis ir tāda cilvēka attēls, kurš paliek grēkā arī tad, kad viņš sevi atzīst par grēcinieku. Neskatoties uz to, ka viņš viss ir pārklāts ar spitālību, viņam papildus tam vēl ir uzaugusi „ dzīva gaļa.” Viņā vēl ir aktīvs grēks. Bībelē ir daudz tādu piemēru, kad cilvēki sevi ir atzinuši par grēciniekiem, sakot: „Es esmu grēkojis,” bet piedošanu nav saņēmuši.

    Jau pieminētie un vēl daudzas citas personas (Dan.9:5; Jer.14:7; Mik.7:9) ir ieņēmušas grēcinieka vietu Dieva priekšā, un tie visi ir saņēmuši žēlastību un piedošanu.

    Bet atminēsimies kādu citu ļaužu šķiru, kurā ietilpst tādi kā faraons, Bileāms, Ahans, Sauls, Šimejs un Jūda Iskariots... Tie atzinās savos grēkos un tomēr vēlāk gāja bojā. Tie redzēja savu spitālību, bet tur vēl bija „dzīva gaļa.” Viņiem nebija vēlēšanās ienīst grēku, tie negribēja pārtraukt savas attiecības ar to. Tie nebija izveduši līdz galam patiesu grēku nožēlu. Gluži pretēji, tie palika grēka apziņas un kontroles stāvoklī.

    Kā nopietns brīdinājums mums kalpo Saula dzīve, jo tur mēs varam saskatīt atzīšanos un pat cenšanos pieļauto labot. Taču sirdsapziņas pārmetumus vēl nevar uzskatīt par grēku nožēlošanu. Jo pēc patiesas grēku nožēlošanas nāk pārliecība, ka grēki ir piedoti, atnāk dzīva ticība. Nožēlošana novērš cilvēku no grēka, bet ticība to ved pie Dieva. Tie abi darbojas vienā virzienā.

    Brīnišķīgā Dieva mīlestība, kura ved cilvēku pie paša Dieva, šķīstī to no visas grēku spitālības. Šī mīlestība modina cilvēka dvēselē spēcīgu vēlēšanos dzīvot svētu dzīvi, kura ir brīva no grēka virskundzības (Rom.6:14). Ja cilvēks atļaujas grēkam brīvi valdīt sevī un pār sevi, tad ar to viņš novēršas no Dieva mīlestības. Ap. Jānis raksta: „Kas grēku dara, ir no velna” (1.Jņ.3:8). Viņš nesaka, ka pēc tam, kad esam savus grēkus izsūdzējuši, mēs vispār negrēkojam. Nē, apustulis raksta: „Ja mēs sakām, ka mums nav grēku, mēs sevi pieviļam” (1.Jņ.1:8).

    Skatoties uz šo lietu no otras puses, ja mēs grēkojam, tad tas vēl nenozīmē, ka mēs neesam piedzīvojuši patiesu grēku nožēlošanu. Ļoti bieži sātans nomoka jaunatgrieztos ar šaubām. Avs var iekrist grāvī un notraipīties ar dubļiem, bet tādēļ jau viņa nekļūs par ko citu. Tā paliks avs. Gluži pretēji, tā būs nelaimīga tik ilgi, līdz tā no jauna nebūs kļuvusi tīra. Cita aina ir ar cūku. Tā mīl dubļus un tīksminās ar tiem, kurpretī aitai pret dubļiem ir pilnīgi cita attiskeme. Mazgāta cūka vienmēr atgriezīsies pie dubļiem un labprāt ar tajos raksies. Tātad cūka nekad nevar kļūt par avi un avs nekad nevar kļūt par cūku (2.Pēt.2:22).

    Cilvēks, kuru Jēzus ir ŠĶĪSTĪJIS, pārveidojas netikai ārēji, bet arī iekšķīgi, pateicoties jaunpiedzimšanai no augšienes. Tam ir jauna sirds un jauna daba, tagad grēks izsauc riebumu un neiecietību. No augšienes atdzimušais cilvēks, iekrītot grēkā, savā dvēselē nevar apmierināties tik ilgi, kamēr tajā nebūs ievesta pienācīga kārtība. <<<

    Produkta informācija

    Autors(i): G.S. Villis
    Izdevniecība: Viņa Vārds Manī
    Valodas: Latviešu
    Vākojums: Kasetes
    Lappuses: 65
    Publikācijas datums: 2016
    Size, cm (width, height): 9.99 x 9.99
    ISBN: 9789934515132
    Kategorijas

    Latviešu
    Grāmatnīca / Grāmatas
    BibliotēkaK / GrāmatasK+
    Tēmas / Grēks un glābšana
    Komentāri uz Manna.lv

    Atstājiet Jūsu komentāru!
    Permalink

    http://www.manna.lv/item/9789934515132.html
    Mana Manna.lv | Rakstiet mums | Notikumi | Pievienot notikumu | Raksti | Palidzība | Lapas karte

     



    © KIC Tava Izvēle 2008-2022
    KIC Tava Izvēle Timoteja iela 1, Rīga, LV-1050
    Tālr.: 67217712, 26522675, Fakss: 67217712, e-pasts: infomanna.lv
    Izstrāde un atbalsts: Amizante